T12 pārgājiens ar slēpēm uz biatlona trasi

        Mēs 27.janvārī devāmies nelielā pārgājienā ar slēpēm. Bijām atkal visas meitenes un skolotājs. Savu maršrutu sākām pie Priekuļu tehnikuma sporta bāzes un tur pat noslēdzām maršrutu. Laikapstākļi mūs šodien lutināja, jo bija piemēroti priekš slēpošanas.

Kopā ar skolotāju devāmies uz  mežu, kur jau bija pirmie nobraucieni no kalniņiem un sajūtas bija neaprakstāmas, bija adrealīns un vēlme traukties tālāk un augstāk. Tad lēnām devāmies uz Priekuļu biatlona trasi, tās meitenes kurām bija lielāka pieredze vai drosme tās varēja nedaudz pagarināt savu distanci ar citiem nobraucieniem. Kopumā pārgājiens raisīja tikai pozitīvas emocijas, gan tādēļ, ka tas mūs saliedēja , gan tādēļ, ka tas visām ļoti patika!

Braucot ar slēpēm,pa mežu redzējām arī "savējos" priekuliešus.

Kopsummā diena tika pavadīta ideāli, ar košām un spilgtām emocijām, kas raisīja smaidu un pozitīvismu!

        

T12 sērsnā iztaisno ceļu uz Kazugravu

         20.janvārī skaistā, siltā dienā T12 meiteņu grupa ar skolotāju gāja nogurdinošā, bet patīkamā pārgājienā uz Kazu gravu. Tikāmies skolā, lai iepzītos ar Endomondo aplikāciju, ieslēgušas to devāmies ceļā. Paveicās,jo tajā dienā bija sērsna un iešana tika būtiski saīsināta, jo gājām pa īsāko ceļu, pāri laukam. Pa ceļam, ieraugot ineteresantus dabas objektus un turpinot, varējām novērot meža dzīvniekus. Sagurušas, ar nosalušām rokām nokļuvām līdz Septiņavotu dīķim, kur nojaucām bebra veidotu aizsprostu, lai palaistu ūdeni. Nonācām līdz Kazu Gravai, ceļš neizpalika bez brīnišķīgām emocijām un ar laimīgiem smaidiem, ka pat slapjās                                                         kājas nespēja izbojāt patīkamo sajūtu, kas mūs pārņēma tur esot.
          Turpinot ceļu pa Kazu gravas ielejām, nokļuvām līdz Bebru dīķim, kur mums nācās iet pa aizsalušu dīķi. Tomēr kļūdijāmies un vienā vietā tas nebija aizsalis. Ledū ielūza skolotājs! Sapratuši ledus nedrošību, tālāko ceļu turpinājām  iet pa mežu, kas bija daudz grūtāk,jo nebija vairs sērsnas, bet traucēja visur nolūzuši koki un brikšņi.
     

    Nonākušas galapunktā, varējām atviegloti uzelpot un mūs bija pārņēmis patīkams nogurums, ko varējām pārvarēt ar siltu tēju un mazliet miera. Viss pārgājiens bija pilns ar patīkamām emocijām, jo mēs, meitenes, nebijām vēl gājušas ziemas pārgājienā un nekad nebijām bijušas Kazu gravā.